Raudu Mūris Wiesulis

[1. pants]
Izkārtoju visu sev kā karjeras eksperts, patiesi
Un tagad es esmu izbaudīt šo braucienu spiests
20 neatbildēti zvani, skatos saulrietu viens
Sarullēju stādus tā kā japāņu pavārs
Un tad rakstu savas saprāta balādes
Man tas atklāti sanāk
Es tikai daļēji cerēju, uz to, ka pūlis trakos tā kā sakrāli pagāni
Tad vienmēr atceros attēlus no attālas pagātnes
Dienas, kad biju pāris pakāpes zemāk
Dienas, kad vēl biju ne tik plaša sortimenta pircējs
Man piedāvāja piecus ciparus par parakstu uz lapas
Es reaģēju kā būtu komplimentu dzirdējis
Man pietiek klausīties šķietami kompetentus dirsējus
Es gan jau pateikšu paldies sev pats
Kad man uz kakla akmeņiem pilni ornamenti mirdzēs
Kad manis dēļ kabatas paliks korpulentas biksēs
Esmu nožēlojis neizdzertu pudeli vīna
Ilgi spekulējis kā tajā naktī mirdzētu zvaigznes
To nekad neuzzināšu – manas izvēles vaina
Tagad kompensēju ejot pie citām, kamēr man misējas gaita
Skatos kā enģeļi izģērbjas kaili
Jo viņas zin, ka reiz veicu zināmas sistēmas maiņu
Esmu svīdis sāpīgus litrus un izlējis spaini
Vienkāršu ceļu, esmu gribējis naivi
Kā varu skumt? Man ir planēta plaukstā
Bet vislaik liekas, ka es varēju būt augstāk
Tad atkal liekas, ka man to nevajadzēja vispār, līdz atkal sadzirdu kā mani slavē un sauc vārdu
Tu esi kādreiz sadzēris ar modeli
Un tad vēl ceļā pie viņas pavēmis uz daudzstāvu mājas
Un arī tam par spīti salējis vēl jaunas glāzes
Pamodies ar viņu, par to parēcis un braucis tālāk
Iznomātā automātā, kad zaudē galvu, tad tā galva strādā
Ceļā uz sauli no šīs saules tālāk
Esmu tas vārds, kuru ļaudis mētā
A tu man saki, ka es lirikās par daudz sprēgāju