Reģenerēts Ozols

[1.pants]
Tev jādodās man līdz
Mums priekšā ir garš Piena Ceļš
Mūs paudīs vēja brīze
Jūras šalkoņa, koka galotnes un mežs

Mēs dosimies, kur vēl nav būts
Kur cilvēka daba ir kas svešs
Ir pienācis laiks
Mums jākļūst par to, ko iekšējā balss dveš un dveš

Tu pazīsti mani kādu laiku un arī es tevi, bet šis ir jauns tests
Mums jāatsakās no komforta zonas ap sevi, it kā tas viss būtu kāds blefs
Sava veida bezsvara stāvoklis, kas tevi no matērijas prom nes
Atbrīvot prātu kas negrib zināt, ar ko atkal stratēģiski urbānie eksperementēs

Te nav pulksteņi un steiga, tikai tu un tava iekšējā iztēle
Te noteikumi nav teikti, tikai prāts, būtība un tava esence
Tu piekodini pats sevi, ka šis nav triks vai kāda iztēle
Te dienas sākas un beidzas tikai ar mums, kā nebeidzama etīde

[Piedziedājums]
Mums pieder šis brīdis, šis nebeidzamais laika sprīdis
Un kauns ir aizklīdis, kā zvērs kas pirmo reizi jūt brīvību
Mums pieder šis brīdis, šis nebeidzamais laika sprīdis
Un tu pie sevīm nodomā, deam, es mīlu dzīvi