Personības rekords Ozols

[1.pants]
Šie desmit gadi, šie sasodītie desmit gadi
Stragls ir bijis tik īss, nē, nekad [?]
Es esmu krastā, noskatos kā plosti peld prom
Esmu palicis viens, samierinos, aizmiegu, beidzot ar to jau
Un mana sajātā dzīve tam visam velkās līdz
Cipari runā paši par sevi, valoda raustās, rokas trīc
Tu sasodītais puika vienreiz met to plinti malā
Bez manām problēmām vēl viena problēma klāt tikai tur pašā galā
Kad spogulī tu skaties, nu ko, nu ko tu redzi?
Aiz pašapmierinātiem vaibstiem, puisīt, neko tu nenoslēpsi
Es runājos ar tevi, nu ko tu atkal klusē it kā krupi būtu norijis?
Kur ir palicis lielais bālamute
Nu, kad tu beidzot beigsi kāpties neizdibināmā kalnā
Atradīsi pats sevi un spēsi nevajadzīgo musaru izmest ārā
Tas, kam tu dodies pakaļ jau tagad tev pārāk dārgi maksā
Tava iztēle pārtop no kaklasaites par striķi kaklā
Bet varbūt...

[Piedz.]
Šis ir mūsu, mūsu, mūsu, mūsu laiks, brālīt
Mirklis kā skrejceļš, mēs esam gatavi rekordus stādīt
Un es jūtu, jūtu, jūtu jau pavasari
Tas kalpo kā simbols dienās, kad retāk uzspīd saules stari
Šis ir mūsu, mūsu, mūsu, mūsu laiks, brālīt
Mirklis kā skrejceļš, mēs esam gatavi rekordus stādīt
Un es jūtu, jūtu, jūtu jau pavasari
Tas kalpo kā simbols dienās, kad retāk uzspīd saules stari