Kur milzu kalni liekas mazi Prāta Vētra

Viss sākas ar kliedzienu
Ar rupjas maizes riecienu
Kas zin, kā tam beigties
Laiks taču mīl steigties

Milzu mākoņi
Mūsu ezeros platos
Un milzīgs ir klusums
Ar kādu es tevī skatos

Debess spogulī
Lai paliek mūsu smiekli
Kā nācām, tā aiziesim
Pāri pļavām, viegli, viegli

Kur nav noslēpumiem gala?
Tur, kur dzīvi skatīt var no malas
Un kur saulriets satiek jūru?
Tur, kur milzu kalni liekas mazi

Kas bijis un kas vēl būs
Vēl nāks rokenrols un vēl būs blūzs
Bet nozīme ir tikai tam

Tam ceļam, ko tieši tagad ejam
Nevis dzenamies pakaļ vakarējam vējam
Es klanos gaismai, kura tagad krīt
Un ceļam, kuru ejam, ejam