Miljoniem, miljardiem Prāta Vētra

Daudz, miljoniem, miljardiem krīt
Zvaigznes, bet tavējā spīd
Un manējā ar'
Un, kad tu dzisīsi, tad arī es
Mainīšu pasaules
Vai gribu vai nē

Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkst

Klausies, un tad mēs reiz teiksim – tas mūsu
Un ziema, un pavasars vēls
Un meita, un dēls
Un tad, kad pienāks pasaules gals
Vai iestāsies mūžīgais sals
Mēs sadegsim kopā

Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkst

Mums jāmācās pieskarties lietām, kas deg
Neslīkt, ja dziļumā ved, un negulēt
Ja nāk miegs
Mums jāmācās redzēt neredzamo
Mīlēt ienīstamo
Un sajust to pašu neko