Papildus Porcija Wiesulis

[1.pants]
Es jūtos tā kā jauns Valdemārs
Bet esmu piemirsis, kā tas ir, kad pār mani valda prāts
Reiz es biju salkanāks
Nu manā ciparnīcā man nepietiek laika
Man vajag uz rokas Audemarus
Mani puikas skalda bālas strīpas, mana galva sārta
Tagad laikam uzrakstīt par to nav visai smalka māksla
Man pofig, jauns karalis stāsta kalpa stāstu
Ticis augšgalā un tur nav nekā, tikai galvassāpes
Pasūtam uz galmu pāris dīvas, kas man laupa sāpes
Kā man pēc tam rakstīt par to, kā kādam zem saules nav vietas?
Kā mana tauta slāpst, mani tikai rausta dāmas
Plaukstas gārdz pēc papildus porcijas un saldas nāves
Kājas vēl nav lauztas, tad mēs ejam tikai uz augšu brāl'
Tu sauksi vārdu redzot mani – vārds uz kā tu balsti stāstus
Svarīgs tā kā finālspēle, svarīgs un man gribās vēl
To nevar izārstēt, vēl aizvien attīstu savu mizanscēnu
Naivs un brutāls, bet skaitu dukātus
Pa papīru slīd pirksti, honorārus lasu braila drukā
Oldhead'i šausminās it kā uz steidža kails uzkāpis
Skaisti uzsprāgu, man elpa smird pēc svaiga butāna
Pats savas gribas ķīlnieks, es biju dīkdienis
Baidījos rītdienas, atdzima dzīvnieks, netikls mīlnieks
Sociuma vergi statusa vadīti
Ēdam to ko vairākums un jaucam sapņus ar papīru