Neatgriešanās Prāta Vētra

Garākā nakts, tumšākā diena un vēl rīts
Tik pelēks un garlaicīgs
Augstākais kalns, galotne mākoņos, kur tu
Dzīvo un pārnakšņo

Tagad mums jādala smiekli un asasras
Saule, mēness, ziemas un vasaras
Septiņas dienas, rīti un vakari
Vai tas nav par daudz?

Tagad mums jādala jumti un guļvietas
Laimes - lietas un nelietas
Jādala viss, ko var dalīt un dot
Jo mēs neatgriezīsimies

Man laiks celties
Kāds var mani modināt
Prieku modinot smelties
Man laiks doties
Vai kāds grib man pievienoties
Piebiedroties

Mums laiks šķirties
No mājām atvadīties
Solīt atgriezties
Lūk, ir tas kalns, lūk stāvi tu
Kaut es tā stāvēt varētu
Es skaitu līdz trīs - viens, divi, trīs
Tu esi brīva un es esmu brīvs