Par podu Prāta Vētra

[Verse 1]
Pa pasauli mūsu, kur viss ir tik strauji
Mašīnas rūc un pagalmos ir kaujas
Lēni, lēni, Atis ceļu mēro
Uz pagasta centru ar kumeliņu bēro
Čīkstēja rati un vērojot skatu
Viņš pieglauda matus, un padomāja: "Ā
Vēl jātiek līdz tirgum, jāpaņem pirkumi
Jāpabaro zirgu, nu, kaut kā tā..."
Garāmbraucēji taurē un sauc
Apdzen pajūgu, riepas tik kauc, lai kauc
Garāmbraucēji taurē un sauc
Stūri rausta un uzacis rauc, lai rauc

[Verse 2]
Miests aiz miesta, viss iet kā pa sviestu
Līdz vajadzības spiests Atis liek zirgam stāt
Stāv, kaut ko bakstās, redz māla podu
Domā: "Kas tas tāds?", un pieiet tam klāt
Tai podā bij' lati, tas Atim sāk patikt
Viņš pieglauda matus, un padomāja: "Wow
Te atlikt var tirgu, laist vaļā zirgu
Ir iespēju virkne", un priekā sāk kaukt
Garāmbraucēji taurē un sauc:
"Ko viņš stāv, te stāvēt nav ļauts!", nav ļauts
Garāmbraucēji taurē un sauc:
"Nē, tu paskaties, vai tas nav viens pauts?", jā nav