Es esmu Ozols

Un es pirmo reizi saku
Mēs esam.. nāks pār Daugavu.. Ozols..
Dzimst jaunas dzejas un arī mīlestība
Tas ir mans mūžš.. uguns.. izmisums..
Dvēseles apdedzinātas.. uz zemes un debesīs
Ozola saknes ar šūpuļiem sasieniet
Varoņu pelnos, atrodiet paši.. sev cienīgas asinis
Pīšļi un putekļi.. klāt Jums tās nenesīs
Pašcieņu meklējiet nāvēs un dzīvībā
Kur lai ņem to mīlestību.. ja tev brauc ar dūri sejā
Man nebūs jānomirst.. un nebūs jāiznīkst
Es esmu Ozols un tātad bezgalīgs