21 Bez Stresa Wiesulis

[Piedziedājums]
21 bez stresa, man zvana un prasa par pensijas plānu
21, viņi prāto, kas notiks ar mani un man savas versijas rāda
Jauni un harizmas pilni, bohēmas ballīšu babkas un Bentliji kāri
Mājoklī 11 NB pāru, vēl kājas vieni, leju brendiju pāri
Mazā man raksta, ka nožēlo
Redzēju ziņu, kad es jau tam sen biju pāri
Kā varu skumt?
Mani drop'i tiek gaidīti vairāk kā astotā Henrija dēli
Tagad atvērti debijas vārti, kad biju nekas, tad tu nebiji klāt
Neuzrakstīju studiju darbu, man prātā bija studijas darbs, ne Leviatāns

[1.pants]
Bet viņa to bohēmi nemīl
Tā viņai likās, bet tagad stundu no Milānas ezeram blakus kā Regīna
Vairāk nav vēlmes to nelabo medīt
21, jubilejā es strādāju tam, lai man nevajag kredītu
Viņas 21, cigāra izmēra papēži, hella confetti
Kā varu skumt, ja plakstiņus atveru, zinot ka būs kā teikšu
Packed out sets, viņa lūr pār stage
Viņas ikdienā trūkst tās tveices un nеmiera gara
Viņai uz šejieni maršs, vēl tikko man tеica, ka publikā neiet nemaz
Tagad liekas, ka neiet nekas taču katram ir nedienas savas
Pūlī noklīdi nost no draugiem, bet nav ne dziesmas, kur vārdi Tev sajūk
Gads riņķi, tagad iepretim lielākam pūlim tu prasi man
Kāda ir sajūta?
Nav jau ne vainas, par to man dālderis kāds
Bet kamēr mana auto durvis neatgādina taureņa spārnus
Es saku tas nav nekas tāds
Nesāku darīt to lietu ko daru lai saņemtu klubā ar lūpeni uz papīra salvetes vārdus
Astoņus ciparus blakus un backsteidžā iebliestu ripu kā Balderis mēdz
Lielākā daļa no tām kuras satieku, pārsvarā nav mana albuma vērtas
Lielākā daļa no setiem man neinteresē, jo mēs neņemam haltūras lētas
Pa retam vēl zīmējam smieklīgu naudu kā karikatūras
Teica, lai pārstāju sapņot par to kā man nav
Un es teicu, ka stabili būs
Vēl 21, bez panikas lūdzu
Varbūt reizēm tas panikas trūkst
Uz Iphone 8 balinu ūsu
Devītnieces grib lai kabinam lūpas
Ceļoju tur kur neviens nav bijis
Lieki ir zvanīt uz Alida Tūrs
Viņa grib prasīt kā iet, bet saņemties nevar
Rokas virs klaviatūras
Es sev gribu prasīt to pašu, bet sevi es nezinu uz pusi tik labi cik liekas
Cilvēku blakus tik daudz kā nekad, bet sajūta, ka esmu praktiski viens