Dienas Beigas ​rolands če

[ievads]
Ugh… tu kaut vai sit mani nost
Šis ir hiphops, kurā vēl ir brīdis man dots
Ugh, dzirdi? tu kaut vai sit mani nost
Jo mēs daram to pa īstam, sapnis izsapņots, ugh
Rokas… Galvas… Augstu… Augstu… Ugh… če…


Piektdienas vakara spožās gaismas, nolaižas aizkars
Kad tiesneši savāc ripas, aptur spēli, noraida aizsargus
Pilsēta gaida to nakts dzīvi; stāvu lejā, gaidu viņu
Solījām viens otram šonakt neskaitīt tos aitu barus
Šķērsielā džeki vilkt pa parikām steidz
Nekādu krustojumu, bet skatieni šaudas pa labi, pa kreisi
Bet droši pabeidz; kā reiz klāt ir nakamais brīdis
Viņa man piezogas, satver aiz rokas, saka: ”nāc tagad līdzi”
Kopā ceļosim, jā, tam domātas naktīs ir ielas
Nekādu noslēpumu, bet pietiek vien, ka darīsim lietas
Jā mēs darīsim lietas, ārpus telpas ārdīsim sienas
Bez laika robežām, tik uzdevums ir palicis viens
Stāvu palicis viens, kad viņa liek gaidīt man piecas minūtes
Jūtos nedaudz absurdi, ķipa, ”palīdzi man, dievs!”, ak, dievs
Mākoņu laivas prom peld
Augšā lode no zelta; pirms tu aizej, ai, ko tur, pie velna!
Ai, ko tur, pie velna, velna
Tikai saki man, saki man
Hei, tu tikai saki man…