Mana dziesma Prāta Vētra

Kad dators izslēgts un telefons kluss
Ļauj pie Tevis man šovakar nākt
Gribu mācīties pirmos soļus
Un pirmo dziesmu sākt
Tāls ir zvaigznes ceļš
Uz kurieni tev mani vest?
Pa taciņu mazu gar Gauju
Vai pasaulē loku mest?
Tie ir vārdi no manas tautas
Un dziesma man arī no tās
Un es zinu, neviens manā vietā
To nedziedās
Teic, Ziemeļu vējš
No kurienes manī tāds spīts?
Pēc negaisa vienmēr būs saule
Pēc nakts vienmēr rīts
Un Tu, ugunskurs kvēls
Ar tevi man sildīt un degt
Redzēt visbiezākā tumsā
Jāņu vaiņagos pāri lēkt
Tie ir vārdi no manas tautas
Un dziesma man arī no tās
Un es zinu, neviens manā vietā
To nedziedās
Pielieku soli tuvāk
Un jūtu, ka tur esi Tu
Kaut varētu vienmēr tā stāvēt
Starp mirkli un mūžību
Tie ir vārdi no manas tautas
Un dziesma man arī no tās
Un es zinu, neviens manā vietā
To nedziedās
Tie ir vārdi no manas tautas
Un dziesma man arī no tās
Un es zinu, neviens manā vietā
To nedziedās
Neviens to nedziedāas
Neviens to nedziedāas
Pielieku soli tuvāk
Un jūtu, ka tur esi Tu
Kaut varētu vienmēr tā stāvēt
Starp mirkli un mūžību
Tie ir vārdi no manas tautas
Un dziesma man arī no tās
Un es zinu, neviens manā vietā
To nedziedās
Tie ir vārdi no manas tautas
Un dziesma man arī no tās
Un es zinu, neviens manā vietā
To nedziedās
Neviens to nedziedāas
Neviens to nedziedāas